Publicēts 8. maijā, 2009.
Varbūt es izteikšu ļaudīm jau zināmu domu, kas nemaz neliksies jauna, taču pagaidām to izsaka sarunās starp cilvēkiem, bet ne mēdijos. Doma ir tāda, ka tagad Latvijā rodas unikala iespēja izbeigt konfrontaciju cilvēku starpā un sakt jaunu, citādu dzīvi starp krieviem, baltkrieviem, ukraiņiem, ēbrejiem, kas visi ir bijuši dēvēti par „cittautiešiem”, un latviešiem. Tas attiecas vismaz uz Rīgu, kur pēc mēneša būs jauna valdība.
Cilvēki tagad labāk saprot, ka konfrontācija noved tikai pie krīzes, neļauj veidot labas attiecības ar kaimiņiem, veidot izdevīgu biznesu. Kam gan vajadzigi legiona gājieni un kāpēc veterāni- antifašisti nevar mierīgi svinēt Lielo uzvaru pār fašismu Tēvijas karā? Kam viņi traucē un kādu neatkaribu apdraud? Neko viņi neapdraud un nevajag karot ar veciem cilvēkiem.
Pozitīvs, ka tagad to apzinājās arī latviešu vēlētāji, kas gatavi balsot par Saskaņas centru un latviešu partijas, kas ir gatavas jaunajā domē strādāt kopā ar Saskaņas centru. To ir pateicis Pirmās partijas vadītājs Šlesers, un arī zaļo un zemnieku, „Jaunā Laika” un pat Tautas partija nekur skaļi neiebilst. Tā ir laba augsne tālākai sadarbībai.
Mums nav zināms, cik vēlētāju balsos par katru no partijām un cik vietas katra no tām saņems, tomēr situācija ļauj prognozēt atkusni Latvijas politikā..
Faktiski ir palikusi tikai viena partija, ja neskatas uz visādām sīkpartijām bez ietekmes, kas spītīgi tūrās pie konfrontācijas kursa. Tā partija ir TB/LNNK, kas turpina izmantot nacionālu retoriku un runā par „nacionālajām interesēm”. Protekcionisms ir aizgajis tik tālu, ka viņas mājas lapā šī partija raksta, ka „mūsu politika ekonomikā ir ietverta principā - atbalsti savējos”
Ja domē tiks ievēlēti tādi polītiki kā sarakstā pirmās personas Rīgas mērs Birks, „Tēvzemei un Brīvībai” ideologs Gaidis Bērziņš, Andrejs Požarnovs, kā arī Vents Balodis, Puriņš un citi stingrie nacionālisti, saprāšanās iespējas starp polītikiem tiks sarežģītas un turpināsies „aukstā kara” kurss.
Cittautieši par TB/LNNK nekad nav vēlējuši un nevēlēs arī tagad. nebalsos. Ceru, ka latvieši arī vairs ne. Ir taču atnākuši citi laiki, .kas prasa citādu domāšanu, toleranci un internacionālismu, par kuru vairākus gadus Latvijā nebija labais tonis runāt.
Kad cittautieši (pārsvarā krievvalodīgie) iemācīsies runāt latviski un cienīt šo zemi, kurā dzīvo, tad arī varēs runāt par abpusēju toleranci.
Dzīvojot UK es uzskatu par pašsaprotamu runāt angliski un integrēties.. ok latviešu Londonā ir samērā maz, taču atsevišķās lauku pilsētiņās, piemēram, poļu tautības pārstāvju ir vairums taču viņi nesāk pieprasīt lai viņu valodu kļūtu par oficiālo.
Aizbraucot uz LV man drīzāk liekas ka ir otrādies - ja tu nerunā/nesaproti krieviski, tad tu es nacists nevis tā ka latvieši baigi kačātu krieviem, lai šamie iemācās LV valodu..
Un fakts, ka SC un PCTVL neatzīst LV okupācijas faktu, kā arī šīs partijas ir spēcīgi lobētas (galvenokārt finansiāli) no Kremļa, ir vēl viens iemesls kādēļ nekad nebalsotu par šīm partijām.
Es patiešām ceru, ka tuvāko 5 - 10 gadu laikā tie, kas dzīvo šai valstī mācēs un gribēs izmantot latviešu kā vispārpieņemto sarunvalodu kā biznesā, tā arī ikdienā (neiet runa par gadījumiem ka saruna notiek starp vienas tautības pārstāvjiem).
p.s.
ja Ždanoka (vēl būdama Eiroparlamenta deputāte) un Buzājevs nekautrējoties mēģina aizkavēt Krievijas pilsoni, kuram aizliegts iebreaukt Latvijā, tad sorry... šī laikam ir tolerance augstākajā pakāpē.